foto: ziemllatvija.lv
Vēsture,
kā mūsu ceļi krustojās vairakkārt ir pārrunāta, tāpat esmu izstāstījis, ka visu
kā pašreiz saprotu šo spēli esmu apguvis pašmācības ceļā ieguldot pietiekami
daudz enerģijas, līdzekļus un nenormāli daudz laika, kurš kādam šad tad ir
„nozagts”. Bet tā kā uzskatu ka katram kaut kādai ”novirzei” no ikdienas rūpēm
ir jābūt, tad man tas izrādījies sports.
Sezonas sākumā izrunājām, ka šosezon esat
pakāpušies to vienu pakāpienu augstāk un līdz ar to notikumi laukumā būs
mazliet dinamiskāki, kas nepārprotami prasīs
mazliet vairāk „uzfrišināt” iepriekš apgūto. Ietiepīgi palikšu pie savas
atziņas, ka lai veidotu komandas darbībā kaut ko līdzīgu sakarīgam zīmējumam ir
jāpilnveido katra spēlētāja individuālā darbība (piespēles atdošana un
saņemšana, metiens un tas pats dribls kustībā).
No tā ir atkarīgs, kā komanda spēj saliedēties un atrast nepieciešamo
cīņassparu laukumā.
Šajos mēnešos divdesmit spēļu laikā sanāca
normāls emociju spektrs. Gan „pabubināju”, gan mazliet skaļāk „pabubināju”, gan
sanāca nenobrīnīties par interesanti pieņemtiem lēmumiem laukumā, gan
gandarījums par pašatdevi brīžos kad visvairāk nepieciešams. Tādas pilnīgi
bezcerīgas spēles sanāca divas otrajā aplī ar Jūrmalu un Valmieru, kā arī pirmajā
aplī pirmais periods pret Ķekavu-2 un otrais pret Valmieru. Varbūt mazliet
drudzis bija pašas pirmās spēles sākumā Madonā. Pārējās spēlēs labi un
kvalitatīvi nostrādātas epizodes pārmijās ar kādu neveiklāku, kad gribas vainot
visu pasauli par to ka bumbiņa nelaikā palecās....! Tā kā florbola aprindas mani pazīst kā ļoti
korektu attiecības pret tiesnešiem, pretiniekiem un vispār spēli kā tādu
uzskatu, ka tomēr kā 30% noraidījumu mūsu komandai bija pilnīgi nevajadzīgi,
lai arī mazākumā pietiekami labi esam nospēlējuši. Bet tas izjauc spēles ritmu,
maiņas un vienkārši atņem spēkus. Vairākumā ar var teikt, ka realizācija sanāca
ciešama, bet nepieklājīgi daudz esam salaiduši. Bet kopumā esam 21 komanda
valstī un tā kā Jūs kā komandas kodols esat pietiekami komplicēts no vienas
apdzīvotas vietas rada papildus cieņu pret Jūsu gribasspēku.
Saprotams,
ka katram jābūt pietiekamai paškritikas devai, lai pirms vēlmes pateikt ko
sulīgāku otram ir pārliecība, ka pats visu ir izdarījis godam. Noteikti paslavējami ir tie kuri atrada
iespēju apmeklēt pilnīgi visus treniņus!
Komandu sporta veidos es parasti neizceļu kurš labāks kurš sliktāks, jo
uz tablo raksta pilnu komandas nosaukumu nevis katru spēlētāju individuāli un
vai labāks ir tas kurš iemetis vairāk vārtus, vai iedevis visvairāk piespēļu
vai nobloķējis visvairāk metienu – katram domas vienmēr dalīsies.
Ainārs Zelčs
|