Jaunumi
Pēc dažādu avotu ziņām, florbolu, līdzīgu tam, kāds tas ir pazīstams mūsdienās, pirmo reizi spēlēja Gothenburgas (Göteborg) pilsētā Zviedrijā 1970-togadu pašā sākumā, kad zviedru students Karls Oke Ālkvists ceļojuma laikā pa Holandi kādā rotaļlietu veikalā ieraudzīja un iegādājās dažas plastikāta nūjas ar domu, ka ar šīm nūjām un plastmasas bumbiņu iekštelpās varētu mēģināt spēlēt kaut ko līdzīgu Zviedrijā ārkārtīgi populārajam bendijam, bet ko ir iespējams spēlēt tikai brīvā dabā uz ledus. Tādēļ florbols Zviedrijā joprojām saucas „innebandy”, jeb telpu bendijs. Savas vienkāršības dēļ spēle ātri ieguva popularitāti, un Ālbergs uzsāka plastikāta nūju importu Zviedrijā, bet vēl pēc neilga laika nodibināja uzņēmumu, kas ražo plastikāta nūjas. Tomēr nebūtu īsti pareizi teikt, ka tieši Ālkvists ieviesa florbolu, jo īsti nopietni tas viss sākās Zviedrijas pilsētā Sala. Kristers Gustavsons tikko bija pabeidzis vidusskolu un cieši nolēmis nodarboties ar kaut ko tādu, ko vēl neviens līdz šim nav darījis. Kopš 1976.gada vairākās Salas pilsētas skolās jau bija jaunās spēles inventārs un Kristers ar draugiem sāka spēlēt un tieši Salā florbols pilnveidojās un ieguva īsto attīstības un popularitātes lēcienu. 1979.gada 21.septembrī tika nodibināts Salas florbola klubs – pirmais florbola klubs pasaulē. 70. un 80.gadu mijā Zviedrijā radās vēl vairāki florbola klubi un komandas, un 1981.gadā tika nodibināta Zviedrijas florbola federācija. Sporta veids kļuva populārs studentu vidū un Zviedrijā studējošie ārvalstu studenti šo spēli aizveda uz savu dzimteni, kur florbols ātri uzsāka savu uzvaras gājienu. Tā jau 1983.gadā sava florbola federācija tika nodibināta Japānā, bet vēl pēc diviem gadiem 1985.gadā arī Somijā (salibandy) un Šveicē (unihockey).
1986.gadā Zviedrijas, Somijas un Šveices florbola asociācijas Zviedrijas pilsētā Huskvarnā nodibināja Starptautisko florbola federāciju. Turpmāko gadu laikā florbols izplatījās visā pasaulē, un katru gadu Starptautiskajai florbola federācijai (SFF) piepulcējas arvien jaunas dalībvalstis. 2008.gadā SFF ir 25 pastāvīgās dalībvalstis, 15 kandidātvalstis un vēl vairāk nekā 20 valstis, kurās reģistrētas florbola organizācijas un klubi.
Latvijā
Latvijā florbols ienācis 1990-to gadu sākumā aptuveni vienlaicīgi gan Kurzemē, gan Vidzemē. Dažādi internetā atrodamie avoti vēsta, ka pirmā spēle ir izspēlēta Liepājā, kaut gan arī Cēsis pretendē uz Latvijas florbola pionieru titulu. Pēc citām ziņām florbolu pirmo reizi spēlējuši LSPA studenti, kas 1990.gadā basketbola turnīrā Zviedrijā balvā saņēmuši florbola nūju komplektu. Vēl interneta resursi vēsta, ka pirmā spēle florbolā Latvijas vēsturē esot notikusi starp LTV raidījuma ''Skabarga'' komandu, kura izaicināja Latvijas potenciālos olimpiešus, kas savukārt bija apvienoti zem žurnāla ''Sporta pasaule'' nosaukuma. Tā vai citādi, bet jau 1992.gadā vairākās Latvijas pilsētās radās florbola sporta klubi un komandas. 1993.gada 11.decembrī Ādažos tika nodibināta Latvijas florbola savienība, un 1993./94.gada sezonā notika 1.Latvijas meistarsacīkstes florbolā vīriešu un sieviešu komandām. Par pirmajiem Latvijas čempioniem 1994.gada pavasarī tika kronēti Cēsu Lekringa florbolisti, kas finālā ar 5:3 pārspēja LJPS Rīga komandu. Tajā pašā gadā Stokholmā Zviedrijā notika pirmais pasaules čempionāts florbolā, kura laikā Latvija kopā ar Igauniju un ASV kļuva par pilntiesīgām SFF dalībvalstīm.
15 sezonu laikā florbola popularitāte Latvijā ir būtiski augusi, salīdzinājumam, 1.sezonā sacensībās piedalījās pavisam 11 vīriešu un 4 sieviešu komandas, turpretī 2008./2009.gada sezonā sacensības notiek trīs līgās vīriešu komandām, kur virslīgā piedalās 12 komandas, 1.līgā 11, 2.līgā 19 komandas, divās līgās sieviešu komandām, virslīgā 6 un 1.līgā 6 komandas, kā arī veterānu līgā 11 komandas. Florbols ir ieguvis milzīgu popularitāti jauniešu vidū, par ko liecina fakts, ka 2007./2008.gada sezonā oficiālajā Latvijas bērnu un jauniešu čempionātā florbolā dažādās vecuma grupās visā Latvijā no Valkas līdz Liepājai ir piedalījušās 60 zēnu un 12 meiteņu komandas.
Par florbola popularitāti Latvijā liecina arī tas, ka Izglītības un zinātnes ministrija florbolu ir iekļāvusi skolu pamatizglītības standarta sporta stundu obligātajā saturā, kas noteikts Ministru kabineta 2008.gada 2.septembra noteikumu Nr.715 8.pielikuma Sports, Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts II. Sadaļas „Mācību priekšmeta obligātais saturs” punktā 4.3. „Sporta spēles - basketbols, futbols, volejbols, florbols; izvēles sporta spēles - handbols, frīsbijs, badmintons”.
